clap your hands

Aizaizaizaizaizvakara drūmajā rītā, kad nebija gulēta ne stundiņa iepriekšējā naktī, stāvēdama pieturā zem lietusarga, jo šausmīgi gāza lietus, es sapratu vienu lietu un nebeidzu smaidīt vēl ilgi par to. Es esmu laimīga, tā vienkārši un galīgi.

viņi to labāk par normāliem māk, viņiem tas iznāk daudz patiesāk..

Ķer kaifu, elpojot vasaras gaisu, kad saule jau ir norietējusi, jo tas ir galīgi forši, jā. Forši ir sajust jau svētkus mēģinājumos, kur ir tik daudz smiekli, mākslīgas asaras, fantāzijas par tualetēm un neatgriešanos, šad tad kāpšana pa logu ārā un iekšā, un vēl arī tāda lieta kā sapņošana par rāpošanu prom un gulēšanu. Un nav forši stopēt gandrīz veselu stundu mašīnas bez panākumiem, teikt patiesību, kuru uzskata par meliem, būt pilnam ar naivām cerībām. Un tie kretīni dejo un dejo manā galvā vēl šodien, un vēl tik daudz kas cits! Ārprāts, es to jau zināju. Vienkārši zināju. Man jāiet uz raganu skolu kļūt par gaišreģi, bet tas nav īsti svarīgi. Galvenais, esam labā omā, mīlam dzīvi, dejojam un dziedam mežos un uz ielām, pie jūras un arī korī, jā. Arī lietū, lai līst!

kad uznākuši zilie

lemon juice

Uz otru pusi. Uz Austrumiem. Tur, kur priekšā stikli. Kur saules gaisma redzama labajā acs kaktiņā cauru nakti. Kur zvaigznes vienmēr spīguļo. Tur, kur vienmēr manas domas virpuļo, tā nemierīgi kā dēles.
Un vējš. Vējš nemiera nesējs, gaužām bieži. Tas atpūš pie manis tālus čukstus un sarunas, suņu rejas, kaimiņu raudas un slēptu soļu skaņas. Atpūš brīžiem vēsmu, bet ar to nekad nepietiek. Mūžam tā, ka nepietiek vai arī - pārāk daudz priekš pietikšanas. Un kas par daudz, tas par skādi, ko visi mēs ļoti labi zinam, jo tas tā arī ir.
Tā ir uz tiem Austriem. Ērti, nemierīgi, ar melniem burtiem uz baltām lapām, ar mūzikas skaņām. Austrumi, kas tagad uz otru pusi. Noslēpumaini un vilinoši. Lai šonakt galvenā loma paliek vējam, es atvados klusumā.

vīri melnā

Beidzot mazliet atelpas un miera, kam visam cauri vijas harmoniska putnu čivināšana zāles pļāvēja skaņās. Dzīvojos pa pludmalēm un pa ezeriem, atpūšos ar draugiem, vakaros jauki paciedam ar kori, pēc kura seko jaukas pastaigas un sarunas. Esmu paspējusi ar riteni nobraukt jau lielus gabalus, paspējusi arī iztrakoties, smagi piedzerties un lāpīties. Paspējusi piedalīties koncertos, pēc kuriem vēl tagad gribas dungot skaistās dziesmas, paspējusi nosauļoties, izlasīt grāmatas un izpīpēt daudz cigaretes katrā dienā. Jau tagad esmu sajūsmā par šādu vasaru. Lai arī jums, mīļie, aizrit jaukas dienas. Uzmanamies no saules apdegumiem un baudām dzīvi!