viegli

Tumsa ir tik skaista. Tikai tumsa, es un tu, klusums, vārnas kokos un daži kaķi sētās. Mēs pazūdam, mūs aprij tā un glabā to noslēpumu. Čuksti un dziesmas paliek gaisā, tā viegli..

domu viesulis

Kaut es varētu palūkoties savā dzīvē pēc desmit gadiem, tikai bišķīt! Ak, kā es to vēlētos! Ik pa brīdim piemeklē jautājumi un es vairs atkal neko nezinu. Vai tam vispār ir jēga, vai tas ir tas ceļš. Kārtējā neziņa un apmulsums.
Prāta apmulsums uztraukumā. Tikai pēc tā visa tu saproti, ka neko nesaproti, nevari neko izskaidrot. Prāts izslēdzas un nepareizi strādā tikai ķermenis un pie tā esi vienīgi tu pats, bet es sev apsolīju, ka tā vairs nebūs. Tā nedrīkst notikt.
Es ticu, ka reiz man izdosies pārvarēt sevi, ticu, ka uz maniem jautājumiem atbildes atnāks pašas. Tā vienkārši ir jābūt.

Apmaldīties miglā un pazust. Nejust un nedomāt.Vienkārši būt, eksistēt. Dziļi ieelpot un izelpot. Neko vairāk. Vēlos nokrist kā pēdējā rudens lapa. Tā skaisti, vējā virpuļojot. Neko vairāk.