Kruti

Beidzot esmu atkal saņēmusies apciemot blogu un veikt arī kādu ierakstu.
Šodien ir pirmdiena. Pat vasarās pirmdienas ir briesmīgas dienas, vai ziniet. Galva sāp, laikam ir temperatūra un neesmu vēl pat īsti pamodusies. Melnā fāze. Kafija neko nedod. Gulēšana man radīs galvassāpes naktī, tāpēc vienkārši te sēžu un čīkstu. Galvā domu apjukums. Pēc viena lēmuma pieņemšanas nāk vēl citi un es vairs pat nezinu ko pareizi domāt, ko pareizi darīt.
Tomēr, šajās melnajās dienās ir bijis arī kas labs. Pastaigas gar jūru, sarunas, labs garastāvoklis, prieks un daudzsološi plāni. Vislabākās sarunas ir sarunas naktī. Liekas, ka nakts pat ieteikmē mūs. Un ziniet, ja Elīna sāk nesakarīgi runāt/rakstīt/uzvesties, tad viņai jāiet gulēt.

3

Skatos kalendārā un rodas pēkšņa atklāsme - man taču jau parīt izlaidums. Es to jau zināju(smieklīgi, ne? ) ,bet vienalga, tas mani šokēja. Jūtos kā truls un aprobežots cilvēks, kas beidzot ir attaisījis acis un paskatījies, kas notiek arī apkārt. Kā dzeguze, kas beidzot izbāzusi galvu no sava būra.Laikam tieši tā es arī jūtos.
Eksāmeni nolikti "gandrīz labi" un tas man riebjas. Vienkkārši nesaprotu, kas man vainas. Un vainas ir, daudz. Mani nesaista ne grāmats ne filmas pēdējā laikā, bet seriāli ir panākuši savu, esmu atkarīga. Nolēmu arī mainīt blogu uz gaišākām krāsām, jo melnais pēkšņi man likās pārāk tumšs, pārāk pārāk drūms priekš pussaulainās vasaras(sarkanās saulesbrilles jorpojām stāv nevajadzīgas plauktā). Lasu, ka citiem it labi, dzīvojas pa ārzemēm vai pa dienām guļ, jo naktī noballējušies, vai vienkārši tā pat noguļ dienu, jo jūtas noguruši. Ja agrāk man likās ka 8 stundas miega ir svētlaime, tad tagad man pat nepietiek ar 10 stundām. Kas notiek? Vasara visu maina. Dēļ vasaras naktī vairs nespīd manas zvaigznes istabā un naktīs ir neiespējami gulēt, jo ir pārāk gaišs. Man atliek naktīs tik paskatīties mazliet pa labi un es jau pa logu redzu, ka sārtojas debesis gaidīdamas sauli. Un ir labi dzīvot pie jūras. Man vienmēr ir kur iet, kaut vai lai skatītos saullēktu. Vo, drīzumā arī iešu un skatīšos, kad nākamreiz vajās bezmiegs.

Nedēļas nogalē

Es mīlu mūziku. Mīlu savu kori un savus draugus. Un kāda jēga gausties četros no rīta par dažādām nenozīmīgām lietām, ja dzīve ir skaista. Un Zeme arī. Braucot mājup no Kurzemes dziesmu svētkiem ,baudījām dabas burvību. Mēness, zvaigžņotas debesis, pļavas, migla, meži un debesis, kas krāsojas skaistās krāsās gaidot sauli. Skaisti. Dziesmas, klaigas un gaudas un laba sajūta sirdī.