He's great

Isn't he?

zaļo tējkannu arī

Vasara jau ir gandrīz vidū un pašlaik rit karstākās vasaras dienas. Neizturami karsts, bet ko nu tad es te rakstīšu par karstumu. Vienīgais ko es varu piebilst - neapskaudu vakardien tos nabagu dejotājos. Un visi banku darbinieki, juristi un ierēdņi un visi citi, kas tagad svīst uzvalka kreklos, žaketēs un zara kostīmiņos. Turās!!!
Bet karstums nav galvenā tēma šim ierakstam. Gribēju uzrakstīt kā aizritēja manas dzimtas salidojumus. Jā. Latviešiem jau vienmēr patikusi kopā sanākšana un svinēšana.
šo nedēļas nogali pavadīju laukos netālu no Ķeguma - milzīgā viesu mājā, kur sabrauca radi un tika rīkots salidojums. Un kā es dievinu to saliedētības sajūtu. Kopā būšanas sajūtu, kas uzrodas hokejā vai citās sporta spēlēs, vai plašos pasākumos. Un šī sajūta bija arī tad. Tur tika rīkots viss jau pēc senām parāžām un ievērojām tradīcijas. Salidojumu atklājām ar dzimtas karogu pacelšanu, tad ar himnu un visbeidzot ar ciltkoka piekārsanu pie sienas. Tad sekoja vakariņas un sapazīšanās ar vēl nezināmiem radiem, jo mūsu bija daudz. Pāri simtam. Tad gāja vaļā izklaides - pirts, džakūzī, ezers.. līdz tumsai. Naktī visi sapulcējās zālē, kā kurš - citi sēdēja uz grīdas, citi uz krēsliem un skatījāmies senču fotogrāfijas uz lielā ekrāna, un arī video no citiem salidojumiem. Un tā sajūta - ir neaprakstāma. Pēc tam jau tika sagaidīti dziedošie un pārgurušie radi no dziesmu svētkiem un notika sēdēšana (dažiem arī dzeršana) pie galda ar mana vecuma radiem, sarunādamies par visu ko, un nonācām pie atziņas, ka mūsos taču rit vienas asinis, bet dažus iepazīstam tikai tagad, un mūsu sarunas turpinājās līdz saullēktam. Nākamajā rīta rītarosme, spēles un brokastis un tad jau uz advadu nots tika nolaists karogs un radinieki brauca mājās. Bija tik ļoti žēl. Žēl atvadīties un zināt, ka šāds pasākums būt atkal tikai pēc 4 gadiem un varbūt daudzus, ko tagad iepazinu vairs neredzēšu.
Sajūtas bija brīnišķīgas. Lai nu kā, tā es pavadīju šo nedēļas nogali. Un tagad - ātri skriešu uz pldumali, kamēr neesmu zaudējusi galu.

feelings

Šodien es jūtos...

Aizver acis un ieklausies..

Beidzot esmu atguvusies. Atguvusies jaunai nedēļai un tā vispārīgi. Dzirde atgūta, ar pēdām ir kā ir, bet tas bija tā vērts! Un mūzika, draugi, mūziķi, dejas, lēkāšana, spiegšana, staigāšana un plaukšķināšana.. tā var nogurt tikai pēc svētkiem. Es tagad zinu - biežāk jāiet man uz koncertiem.
Cik jauki bija dzirdēt savas mīļākās dziesmas dzīvajā izpildījumā, stāvot pirmajā rindā pie skatuves, un cik jauki, ka dziedātājs dziedot tev ieskatās acīs. Tā sajūta ir brīnišķīga. Visa diena bija brīnišķīga, es jums teikšu. Un arī jums - novēlu brīnišķīgu dienu!

Gain Fast - Cik laimīgi esam

Un tā tas ir.

Jūlijs jau klāt. Tas ticis sagaidīts godam, lai gan nelabprāt. Nu pārāk ātri iet tas laiks, pārāk ātri...
Sirdī greizsirdība un alkas, prātā alkohols un domu labirints. Esmu pārsauļojusies sarkana un šodien ne tajā labakajā garastāvoklī (tas laikam tāpēc, ka neesmu izgulējusies). Bet lai nu kā man ietu, dažreiz tās domas ir jāatmet pie malas un jāļaujas nedomāt.
Vērojot šorīt saullēktu es tiešām uz brīdi spēju nedomāt. Tikai acis truli blenza koši oranžajā/dzeltenajā saulē, vērojot, kā tā laužas virs mākoņiem, gaišajās, skaistajās debesīs. Tikai pēc tam, kad man nācās ar basām kājām (lētās gumijas iešļūcenes ilgi nekalpo)2 km doties atpakaļ pa grants ceļu un paciest dažu cilvēku skatienus, kuri jau tik agrā stundā ir nomodā, sāku domāt par pasauli kā tādu. Cik tā tomēr maziņa, un cik tomēr mēs, cilvēki, esam viens otram līdzīgi un reizē tik ļoti atšķirīgi! Kāds nesen otrā pasaules malā bija vērojis saulrietu un es te sēžu un skatos jau saullēktu. Mēs ikdienu veramies vienā un tajā pašā saulē, vienā un tajā pašā mēnesī un vienās uz tajās pašās debesīs, katrs domādams vai nedomādams kaut ko savu. Un cik jokaini vērot, šo pasaules malu, kurā ir iestājies rīts, kā viss atmostas, kad neesi gulējis visu nakti un miegs ne prātā. Un ziniet, putnu rīta dziesmas, viena no jaukākajām skaņām uz sīš pasaules.
Tā es sagaidīju jūliju. Ar ballīti, ar domām, ar saullēktu un ar atvadām, protams. Ar atvadām trešai daļai vasaras.