sestdiena, 2011. gada 24. septembris

solījums sev



Tā pati vieta, gandrīz tas pats mirklis, tās pašas brīnišķīgās sajūtas, tikai realitātes apziņa atsauc mani atpakaļ. Uz mirkli jūtos tik brīva, tik sasodīti brīva, bet nē, laiks iet, tas mirklis ir pagājis un esmu rudenī. Skaistā rudenī, ar jauniem un svarīgiem pienākumiem. Nedrīkstu atkal krist uz leju, ja jau esmu tikusi tik tālu. Saņemamies. Saņemies, Elīn!

trešdiena, 2011. gada 21. septembris

71

Mutē vasaras garša. Šampanietis un kaut kas vēl, kaut kas tik garšīgs, ka tā vienīgi varētu būt vasaras garša. Skatos uz Salvadoru Dalī un priecājos, priecājos par Salvadoru Dalī un arī tāpat. Tāpat. Vispār ne jau tāpat. Par Jums es priecājos. Un par dzīvi priecājos. Baudu mākslu, mirkļus un visādus sīkumus. Es jūs visus ļoti mīlu, paldies. Svētki turpinās.

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

full moon

Gulējām šūpuļtīklā nakts vidū, mūs kāds šūpoja no malas, bija tik labi un skaisti, domās rosījās visādas atziņas par pasauli, bet es tikai rādīju viņai zvaigznājus. Augšā greizie rati, pa labi greizie rati un pa kreisi arī. Ilgi palikt nevarēja, aukstums lika mums drebēt, tāpēc nācās skriet atpakaļ nenormālajā karstumā. Un tad atkal maldīšanās zvaigznēs. Satraucos par zibeni, kas izrādijās fotoaparāta zibspuldze, un te nu ir apgrieztais blondīnes joks, par ko visi smējās. Zagu šokolādes no Pētera, viņš man stāstīja interesantas lietas, bet es to visu par nelaimi jau zināju. Dziedājām vannā un visur citur, bet gulēt gājām, kad radio sveicināja laburītu un gaiļi atkal dziedāja un dziedāja.
Pagulēju mazāk kā stundu, bet jutos lieliski. Multfilmas, visa tīrīšana, šūpošanās. Jauki pagulēju skaņas skolā pa dienu, vakarā vairs neizturēju un puņķojos par sāpīgu lietu, bet šodien spārdīju mušmires un mācījos dzejoli mežā.
Nekam nav spēka, vieni kreņķi un liels, liels nogurums. Gribas tikai klausīties skumju, drūmu mūziku un parunāties ar kādu, kamols kaklā. Viss tikai sākas, kā par nelaimi. Tikai sākas.

sestdiena, 2011. gada 3. septembris

what do you say?

Mani smīdina debīli jautājumi, kaitina un kaitina tie cilvēki. Gravitācija mani pievelk šovakar pie Zemes spēcīgāk nekā citas reizes. Gribas smieties un dejot, ko es jau darīju. Gribas atslēgties pagultē, ko es darīšu. Viss tikai turpinās. Nekam nav beigas. Ir tikai pauzes, īsākas vai garākas. Jautrībā ļauni smiekli vien. Mēs esam labi. Mēs esam skaisti. Lūdzu, neskaties uz mani tā. Šurpu un turpu, zvana un zvana. Un tu esi super. Jājājā. Un tas nav smieklīgi. Nekas nav smieklīgs.