Kalmāru deja.

Es lasu, man stāsta, man raksta, cik sūdīgi šajā dzīvē iet, bet šodien es tam atsakos ticēt. Štrunts par skolu, štruns par visu, štrunts arī par jauko lietu! Jūtos tik labi, ka tas ir jāuzraksta, lai pēc tam melnajos vakaros ar skaudību atcerētos šo brīdi. Viss ir labi, dzīve ir skaista un nē, tas nav sarkasms. Šoreiz nē. Varbūt skatos tagad cauri rozā brillēm vai esmu dabūjusi pa galvu no pīpēšanas (es nesmēķēju), bet dieva dēļ, šoreiz tas nav sarkasms.
-Dzīve ir skaista!
-Kurā dirsā!?

Elīnai šodien mazā piektdiena, bet Dieva dēļ, neapsmejiet mani. Tas mani skumdina.

THE CURIOUS INCIDENT OF THE DOG IN THE NIGHT-TIME

Izvilku dakšas no suņa, paņēmu viņu rokās un apskāvu. No dakšu
atstātajiem caurumiem tecēja asinis. Man patīk suņi. Vienmēr var zināt, ko suns domā. Tam ir četri garastāvokļi. Priecīgs, bēdīgs, nikns vai koncentrējies. Turklāt suņi ir uzticīgi un nemelo, jo neprot runāt.

Par zēnu, kuram ir autisms. Foršākā un frīkīgākā grāmata, kuru esmu lasījusi.

Un mēs ar Mammu aizgājām uz grāmatveikalu, un es nopirku grāmatu A līmeņa matemātikas papildkurss, un Tēvs Gaskoines kundzei pateica, ka es gatavojos nākamgad kārtot A līmeņa matemātikas papildkursa eksāmenu, un viņa teica: - Labi.
Un es to nokārtošu un dabūšu augstāko novērtējumu. Un pēc diviem gadiem es nokārtošu A līmeņa fizikas eksāmenu un iegūšu augstāko novērtējumu.
Un tad, kad būšu to paveicis, es iestāšos universitātē kādā citā pilsētā. Tai nemaz nav jābūt Londonai, jo Londona man nepatīk un universitātes atrodas daudzās vietās, un ne visas ir lielās pilsētās. Un es varēšu apmesties dzīvoklī ar dārziņu un kārtīgu tualeti. Un es varēšu paņemt līdzi Sendiju un grāmatas, un datoru.
Un tad es iegūšu Pirmās šķiras diplomu ar izcilību un kļūšu par zinātnieku.
Un es zinu, ka to spēju paveikt, jo viens pats devos uz Londonu un atklāju noslēpumu Kurš nogalināja Velingtonu? un atradu Mammu, un biju drosmīgs, un sarakstīju grāmatu, un tas nozīmē, ka es spēju paveikt itin visu.

Kā man patīk laimīgas beigas.

caurvējš

Logs ir līdz galam atvērts un es sajūtu, kā dzestrais gaiss ieplūst manā istabā. Lietus lāses sitas pret palodzi un es ļoti gribu atrasties ārā. Vienīgais cilvēks ar kuru gribu runāt, nav sasniedzams. Ir piektdiena un esmu šoreiz viena no daudzajiem, kas ir saslimuši un sēž mājās. Esmu sarkana kā tomāts, mana balss čerkst un pašlaik, ja es runātu, jūs teiktu, ka man ir vīrieša balss. Es sajūtu no virtuves aroniju smaržu un dzeru jau nezinkuro tēju ar medu. Man vēl oža strādā un tas mani priecē.
Patīkamu piektdienas vakaru. Ar šo te es mēģinu pateikt, ka nekur neesmu pazudusi, un drīz uzradīšos atkal. Es apsolu.