ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Kalmāru deja.

Es lasu, man stāsta, man raksta, cik sūdīgi šajā dzīvē iet, bet šodien es tam atsakos ticēt. Štrunts par skolu, štruns par visu, štrunts arī par jauko lietu! Jūtos tik labi, ka tas ir jāuzraksta, lai pēc tam melnajos vakaros ar skaudību atcerētos šo brīdi. Viss ir labi, dzīve ir skaista un nē, tas nav sarkasms. Šoreiz nē. Varbūt skatos tagad cauri rozā brillēm vai esmu dabūjusi pa galvu no pīpēšanas (es nesmēķēju), bet dieva dēļ, šoreiz tas nav sarkasms.
-Dzīve ir skaista!
-Kurā dirsā!?
Elīnai šodien mazā piektdiena, bet Dieva dēļ, neapsmejiet mani. Tas mani skumdina.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru