piektdiena, 2010. gada 10. septembris

caurvējš

Logs ir līdz galam atvērts un es sajūtu, kā dzestrais gaiss ieplūst manā istabā. Lietus lāses sitas pret palodzi un es ļoti gribu atrasties ārā. Vienīgais cilvēks ar kuru gribu runāt, nav sasniedzams. Ir piektdiena un esmu šoreiz viena no daudzajiem, kas ir saslimuši un sēž mājās. Esmu sarkana kā tomāts, mana balss čerkst un pašlaik, ja es runātu, jūs teiktu, ka man ir vīrieša balss. Es sajūtu no virtuves aroniju smaržu un dzeru jau nezinkuro tēju ar medu. Man vēl oža strādā un tas mani priecē.
Patīkamu piektdienas vakaru. Ar šo te es mēģinu pateikt, ka nekur neesmu pazudusi, un drīz uzradīšos atkal. Es apsolu.

1 komentārs: