Gulējām šūpuļtīklā nakts vidū, mūs kāds šūpoja no malas, bija tik labi un skaisti, domās rosījās visādas atziņas par pasauli, bet es tikai rādīju viņai zvaigznājus. Augšā greizie rati, pa labi greizie rati un pa kreisi arī. Ilgi palikt nevarēja, aukstums lika mums drebēt, tāpēc nācās skriet atpakaļ nenormālajā karstumā. Un tad atkal maldīšanās zvaigznēs. Satraucos par zibeni, kas izrādijās fotoaparāta zibspuldze, un te nu ir apgrieztais blondīnes joks, par ko visi smējās. Zagu šokolādes no Pētera, viņš man stāstīja interesantas lietas, bet es to visu par nelaimi jau zināju. Dziedājām vannā un visur citur, bet gulēt gājām, kad radio sveicināja laburītu un gaiļi atkal dziedāja un dziedāja.
Pagulēju mazāk kā stundu, bet jutos lieliski. Multfilmas, visa tīrīšana, šūpošanās. Jauki pagulēju skaņas skolā pa dienu, vakarā vairs neizturēju un puņķojos par sāpīgu lietu, bet šodien spārdīju mušmires un mācījos dzejoli mežā.
Nekam nav spēka, vieni kreņķi un liels, liels nogurums. Gribas tikai klausīties skumju, drūmu mūziku un parunāties ar kādu, kamols kaklā. Viss tikai sākas, kā par nelaimi. Tikai sākas.
Turies.
AtbildētDzēst