Un vējš. Vējš nemiera nesējs, gaužām bieži. Tas atpūš pie manis tālus čukstus un sarunas, suņu rejas, kaimiņu raudas un slēptu soļu skaņas. Atpūš brīžiem vēsmu, bet ar to nekad nepietiek. Mūžam tā, ka nepietiek vai arī - pārāk daudz priekš pietikšanas. Un kas par daudz, tas par skādi, ko visi mēs ļoti labi zinam, jo tas tā arī ir.
Tā ir uz tiem Austriem. Ērti, nemierīgi, ar melniem burtiem uz baltām lapām, ar mūzikas skaņām. Austrumi, kas tagad uz otru pusi. Noslēpumaini un vilinoši. Lai šonakt galvenā loma paliek vējam, es atvados klusumā.
tik nais bilde
AtbildētDzēst