ceturtdiena, 2010. gada 25. marts

Vai tiešām?

Šī diena jau iet uz galu, un ko es esmu izdarījusi? Izdzērusi tēju un tad izdzēru vēl vienu un vēl vienu un spēlēju melnbalto taustiņu instrumentu vārdā "klavieres" atkal un atkal. Un visiem par prieku saule beidzot parādījās caur mākoņiem un es sāku domāt varbūt šo dienu es varu padarīt arī par sev vērtīgu. Tagad man ir tāds garastāvoklis, kāds nav bijis sen. Sajūta ir tāda, ka ap mani ir stikla apvalks pilns ar prieku un laimi. Spēcīgs apvalks, bet tomēr iedragājams. Un to taču var uzburt jebkurš. Nav jāsēž un jāskumst pēc kaut kā. Uzbur pats sev prieku, savu apvalku! :)Nav jāmeklē laime, laime mājo tavā galvā, atrodi to ar domām. To es jums visu novēlu - atrodiet laimi savā galvā! Un jā, neizniekojiet savu dzīves laiku, kā es un vēl citi.

"Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava "Laika banka". Mēs tikai to neredzam.
Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam,
šis laiks tiek mums atņemts. Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.
Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma."


Es gribu tagad uzvilkt kedas un skriet laukā ar draugiem spēlēt spēles kā bērnībā.
Lai šodien skan Youth Group - Forever Young
Lai jūsu sirdīs saule, pavasars!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru