piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

kazas manā ielā blēj

Baltas un melnas, pati neticēju. Varbūt tā nemaz nav, bet kaut kas tur galu galā ir. Pati neesmu īsti skaidrībā, bet mana iztēle tā nav. Es ceru. Spogulī pretī raugās cits cilvēks man. Spļauj asinis cits cilvēks. Kāds cits caur mani sācis rakstīt dzejoļus un muzicē. Paliek bail, vienmēr divos naktī. Un atkal tās kazas blēj tai stundā. Piedzērušies pusaudži klaigā un smej. Es ceru, ka vienīgi mana iztēle tā ir. Ļoti ceru.

2 komentāri: