Mēs dziedājām un smējāmies, vērojām zvaigznes, spēlējām spēles un lēkājām kā mazi bērni pa batutu. Rakām kartupeļus un kopīgi gatavojām, dalījāmies savos stāstos, cienājām viens otru ar visu ko vien otra sirds kāroja, gulējām siena šķūnī un klausījāmies, kā gaiļi dzied rīta dziesmu, kamēr tikai mēģinājām iemigt. Ar alu pie rokas spriedām par pasauli, dejojām cauru nakti, peldējāmies, fotogrāfējām govis un atkal dziedājām. Pēc visa šī gulējām veselas divas dienas, nelietojami un bezspēcīgi, bet uzlādēti ar pozitīvisma lādiņu. Vakaros joprojām silda sirdi koris, dienas piepilda jauni piedzīvojumi, kā braukšana ekspedīcijā uz purvu, ābolu zagšana, maldīšanās mežā, izlīšana un izlīšana. Ak, cik raibi paiet tās dienas. Ar smaidu, tikai vienīgi ar smaidu.
Un mīļie, tiekamies rīt, Rīgas 810. lielkoncertā! Būs lieliski!
Un mīļie, tiekamies rīt, Rīgas 810. lielkoncertā! Būs lieliski!
cik iekārojami izklausās.
AtbildētDzēstes arī tā gribu.