otrdiena, 2012. gada 31. janvāris

Es nobijos no savas ēnas. Nobijos un aizbēgu. Skrēju līdzi laikam. Es centos viņu panākt, bet nespēju. Vienmēr palieku iepakaļ viņam par kādu dienu vai nedēļu. Un viņš uzņem vēl lielāku ātrumu.. lai jau, lai.

2 komentāri:

  1. Atkal tik labi uzrakstīts, ka nezinu ko ierakstīt komentārā :/

    AtbildētDzēst
  2. Es nezinu ko atbildēt, kā vienīgi - paldies Tev.
    Drīzumā apsolos uzdrukāt ko garāku :D

    AtbildētDzēst