"Vienaldzība nogalina skaisto, atņem cilvēkam dvēseles redzi. Vai kāds no mums grib būt akls?Cilvēki neredz, cik baltas ir debesis šorīt, cik pievilcīgs ir pretim nākošā cilvēka smaids, cik nozīmīgs var izrādīties šis cilvēks pasaulei. Neredz. Jo skatās ar acīm, nevis ar sirdi. Nelaiž pasauli caur savas sirds prizmu. Neizgaismo. Viņu sirdis ir iemūrētas aizspriedumos, viņi nevēlas tajā nevienu un neko ielaist, lai vēlāk nejustu tukšumu. Es neticu, ka vienaldzība dažiem ir dabiskais klimats, man šķiet, ka tā ir tikai maska, aiz kuras slēpjas viegli ievainojama bērna acis, kas ilgojas maiguma, bet klusē, jo nespēj spert pirmo soli. Cilvēki dzīvo maskās, laika gaitā ar tām saaugot. Maskarāde."