Es mēģināšu domāt,
Ka par tevi nedomāšu.
Es mēģināšu sev iestāstīt,
Ka cerības par tevi nelološu.
Cerēšu, ka sapņi par tevis
- būs bez tevis.
Gaidīšu, ka tev man nezvanot
- saņemšu zvanus no tevis.
Un tad, kādā rudens dienā
Es gribēšu tevi, protams, nesatikt.
Es gribēšu tevi vairs nepazīt,
Ka pazītu tevi pēc gadiem piecdesmit.
Es mēģināšu, ka nemēģināšu.
Es cerēšu, ka necerēšu.
Es gaidīšu, ka kaut kad vairs negaidīšu.
Un gribēšu, ka mūžam negribēšu.
Es novēlēšu, lai tev klājas labi!
To es tiešām novēlēšu.
Apsolu - es mēģināšu par tevi nedomāt,
Ka par tevi domāšu vien.
Dzejoļus es neprotu rakstīt un nerakstu, bet dažreiz ūdens smeļas pāri malām un volāā - nekam nederīgs dzejolis ir gatavs.
nevēlos pārmest,bet es varu derēt,ka šis dzejolis ir tava interpretācija V.Belševicas dzejolim. !
AtbildētDzēst***
Es visas tavas vienaldzības krāju-
Līdz pēdējai-to pašu sīkāko.
Es domāšu,ka es par tevi nedomāšu
Es visulaiku domāšu par to.
Es neprasīšu-netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu,lai teiktu : negaidīšu.
Es visulaiku gaidīšu uz to.
Es savu sirdi nocietināt spēšu,
Pret atmaigumam mirkli nejaušo.
Es cerēšu,ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko.
Un neskaitīšu vairs,cik lietum lāšu
To rudens logu akli aizmiglo
Kad domāšu,ka es par tevi nedomāšu,
Kad visulaiku domāšu par to.
Hmm, šo Belševicas dzejoli esmu lasījusi jau sen un jāatzīst - ir manāma līdzība, bet tas ticis uzrakstīts neapzināti. Neko speciāli nebiju gribējusi interpretēt vai kā, un skribelējot šī dzejoļa rindiņas nemaz nedomāju par kaut ko citu, kā par cilvēku, par kuru tas ticis rakstīts.
AtbildētDzēstPaldies par vērīgo aci.