Tik stipras pārliecības man nekad nav bijis kā tagad, kad zinu - tūlīt, tūlīt būs. Lai gan prātā uzpeld arī tāds "un ja nu nebūs?" Nē, BŪS. Kas? Tas lai paliek mans noslēpums.
Viss ir tik mulsinošs, kā, piemēram, mans garastāvoklis. Vienā mirklī gribas no laimes dejot un spiegt, otrā - sēdēt kādā kaktā un justies kā grauztam. Mulsinoši ir komplimenti, saucieni un veltītā uzmanība. Pagulte? "Grīda, atveries!" Brilles? Mulsinoši, ka sākusies jau vasara. Mani gaida jau velosipēds ar naidīgām acīm, karstums un labi pavadīts brīvais laiks. Pilnīgi neticami.. pa kuru laiku? Lūdzu, iepļaukājiet mani, līdz noticēšu, ka esmu vasarā.
Čau ^^,
AtbildētDzēstSveiciens ar mācību gada izturēšanu, un riteņi neskatās ar naidīgām acīm, viņi ir priecīgi ja viņas saved kārtībā un izdzen ārā no ziemas migas.
Pļauku nesitīšu, bet kad pasēdēsi kādu laiciņu ārā 30 grādos, sapratīsi to pati ^^,
Tici man, uz mani jebkurš ritenis skatīsies naidīgi..
AtbildētDzēstUn es jau sēžu 30 grādos, bet prāts vienalga neaptver!
Un paldies! Apsveicu arī tevi!
-Elīna (blogam gļuki kaut kādi)
Ē no tevis te nekā jauna sen nav bijis >.<
AtbildētDzēstCentīšos laboties ^^
AtbildētDzēstPrieks, ka man to atgādini ;D