sestdiena, 2011. gada 14. maijs

Ššššš..

Kā eņģeļu spārnu vēdas, kā kliba vecīša centieni tikt līdz ceļa galam negaisa laikā, kā sitieni un piesitieni, kā skaista melodija, kas prasa asaras. Kā mīlēt abus, kad atļauts tikai vienu. Tā, gluži tā.

2 komentāri:

  1. Kādam šeit ir dziļdomīgi salīdzinājumi

    AtbildētDzēst
  2. Nice, indeed! Bet patiesībā tā jau arī ir! Un tomēr- viens no trim neko neiespēs. Draudzīgi jāturas rokrokā. :)

    AtbildētDzēst