lights will got you home

Acis pusmiglā tītas un viss ir smags. Smagi šajā ķermenī, it īpaši smagas ir kājas, rokas un plaksti. Daudziem domājams, ka jūkam prātā, bet it kā jau nē, lai gan pat ļoti jā. Man domājams, ka drīzumā nomiršu veselas divas reizes, bet zinu, ka kaut kā visam tikšu pāri, un beigu beigās būs labi. Bet es gribu jau beigas, nevis šo brīdi. Gribu, lai pazūd bezrūpība un slinkums, kas arī noteikti pazudīs, tikai tad būs jau par vēlu. Gribu šiem vējiem līdzi, kas man tā atgādina savādā veidā Poliju. Atkal būt prom, smēķēt cik uziet un smiet par visu, par ko vien būtu jēga vai nejēga smiet. Vienalga. Alkstu brīvību, jā brīvību. Veiksmi, tā mazlietiņ vai pat ļoti daudz. Aizmirstam naivas cerības un gatavojamies Mērfija likumiem, jo man bieži ir taisnība, un tiem arī. Un atvainojiet mani, domu spēku kā neizdodas, tā neizdodas pielietot. Tikai plikas un naivas cerības vien manā galvā, fuj.