otrdiena, 2011. gada 29. marts

Jostu plēst

Kad galva ir gatava eksplodēt zem spilvenu lauka, ja trīs stāvus augstāk kāds nomestu adatu, un kad apmaldos starp koku galotnēm un pazaudēju realitāti, un viss liekas smieklīgi bezjēdzīgi un nomoka būt vai nebūt, un krievu valodā rakstīti pātari pietam liek raudāt, un komati liekas un neliekas, tad uzrodas Viņa, kura smaidīdama ieķeras man elkonī un saka:"Viss būs labi, ejam paēst, es pati pagatavoju!" Viltus soļus dzirdot nākam uz tavu pusi un stutējot ķieģeļu sienu, vai drīzāk ķieģeļu siena stutējot tevi, kas pašlaik ir pilnīgi vienalga, tu atrodi meklētos zvaigznājus un taisi dzirksteles smejoties, kamēr viņa nejauši dedzina filtrus - pat liekas, ka jau ir labi. Un es mēdzu dažreiz teikt labi, kad nav labi, bet es nezinu kāds šoreiz ir labi un nelabi.

2 komentāri:

  1. Ļoti labs ieraksts, bet nu attiecīgu komentāru nevaru izdomāt :S bet nu gribēju pateikt un paslavēt ka tiešām šitie pēdējie 2 ieraksti ir vienkārši ideāli ^^,

    AtbildētDzēst
  2. Paldies tev par lasīšanu, bet slavēt mani nevajag.

    AtbildētDzēst