uzdāviniet man baltu šalli, lūdzu

Es dievinu tikko iespiestas grāmatas,to balto lapas košumu, pirmos šķirstienus un , protams - smaržu. Dievinu nevainīgās un vēl neizlasītās grāmatas, grāmatas - kurām īsts lasītājs nav vēl pieskāries. Nejūtu laiku grāmatnīcās, nu tiešām nē. Es varētu kādā padzīvot uz laiciņu. Citi laikam būtu laimīgi par šādu ziņu. Pērku jaunas, vecas zūd. Es tiešām sāku ticēt, ka grāmatām un citām lietām ir kājas, un viņas ar laiku aizkrien, mūs pamezdamas. Vārdnīcas, ekonomikas un ģeogrāfijas grāmatas, enciklopēdijas, romāni, dzejoļu krājumi, brūna šalle, puķaina šalle, simtiem rakstām piederumu un neskaitāmi daudz auskaru. Un vēl! Tas viss ir aizbēdzis no manis pēdējā mēneša laikā. Varu derēt, ka aizbēgušas dēļ bailēm par manu nejaušo saplēšanu. Es mazliet par to spētu piedot,... jo esmu briesmīgs cilvēks. Un neciešu troksni. Es nepatīku maziem bērniem. Un tāpēc man nepatīk dažreiz arī viņi. Jābeidz nūģoties un jāiet dzert.