šodien visu dienu pavadīju pie klavierēm un priecīga, ka beidzot esmu iemācījusies gammas, braucu uz skaņas skolu. cilvēki maz, vijolnieki ģērbušies melnā.. klavieru skolotāja bija nepierasti līksma, mani nemaz nenoklausījusies atlaida no stundas, jo viņai bija jāskrien uz ballīti. harmonijā likām skolotājam vilties un stunda pārsvarā pagāja gan runājot, gan strīdoties par to, kad cilvēks ir vai nav mūziķis. tādas nu ir piektdienas harmonijas - drūmas, ar smagām nopūtām un dziļām sarunām. taisoties prom iešanai, smieklu jaunkundze man pateica, kāpēc vijolnieki ir melnā - nomirusi vijolskolotāja un šodien bija bēres. es jutos tik šokēta. vēl viena nāve. kāpēc ar māksliniekiem tā liktenis izspēlējas? vēl nesen sēdēju ar viņu kafejnīcā un runājām par dzīvi un mūziku. braucot mājās neizturēju un apraudājos.šovakar lai skan bahs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru