Ķiršu koks, pilns ar melniem ķiršiem..

Zālē tāds klusums, ka adatu varētu dzirdēt nokrītam. Puskrēsla, tā dedzina acis. Sākas. Skan mūzika. Skaista mūzika. Gaisma it visā - priekā un skumjās. Sekundas, pazīstami gājieni. Neslēpti skatieni, te uz vienu, te uz otru. Tajā iekšā, aizvērtas acis, dažam vaļā mutes. Viens vilnis, sapnis - sapņains un reizē nopietns. Plūst mūzika, plūst, kamēr klāt jau pēdējās skaņas, pēdējā garša. Izskan. Aplausi - gari un neviltoti, atzinīgi un pelnīti. Komentāri, pāris smieklu un atkal viss no jauna..