Es, 2011.gada 23.februārī beidzot atkal dziedāju! Pirmo reizi šogad! Balstiņa ir vesela, jājājā! Pēc 2 mēnešu rūkšanas un čukstēšanas, klepošanas un aizsmagšanas tā ir vesela un pilda savas funkcijas visā krāšņumā. Ar Maijiņu starojām korī, priecājāmies un smējāmies. Esam malači, mums lieliski skan un uz skatēm būsim ūberlabi. Prieks un lepnums. Koris ir mans pozitīvisma lādiņš, kurā visi uz brīdi aizmirstas un koncentrējas tikai dziesmām, līdz jau attopies, ka plkst. ir 21.00 un gaismā attaust, ka rīt arī ir diena - ar saviem pienākumiem un darbiem, un tevi šonakt vēl gaida tāda liela kaudzīte mājasdarbu, un visiem sejā atkal parādas nogurums, kā uz sitiena, bet smaids nezūd vēl ilgi.Mīlu, kā basi dzied zemās skaņas. Nu tā, ka skudriņas skrien. Mīlu basus.
Dziesmai ir spēks. Sirdī pavasara dvesma.
Vai jūti to gaisā virmojam?
Kādā korī Tu dziedi, ja drīkst uzzināt? :_)
AtbildētDzēst