Slow Down

Mans biežais viesis - zīlīte, kas ar knābi vairākas reizes dienā klabina pa loga rūti un pat skatās virsū ar savām dziļi melnajām acīm ir nozudusi, kamēr neaiztikts sēklu trauciņš uz palodzes viņu gaida. Virtuvē ir skaisti uzziedējušas orhidejas, jo īpaši skaistas maigajos saules staros laistīdamās. Mani sveču krājumi ir beigušies un palikusi vien maza, rozā svecīte, kura ir tuvu, tuvu izdegšanai. Mana istaba smaržo pēc vaniļas, jo izlaistīju netīšām smaržas. Atradu aipodu un atklāju, ka lādējamā baltā tārpa gan nav. Manas rokas bildes pie sienas ir mazliet saburzījušās un spītējot man, līp nost. Uz virtuves galda stāv zīmīte no mammas, cik noprotu, divas dienas veca.
Es to nebiju vispār pamanījusi līdz šim. Visu šo un vēl daudz vairāk visādu sīkumu. Viss ir vienā skriešanā. Elīna grib uzsist sev uz pleca par visu padarīto, iegūt atelpu, izbaudīt mirkli. Grib apstāšanās punktu, lai būtu spēka nākamajiem darbiem. Bet tāda nav. Pēv visa neseko punkts, seko komati un komati un rādās, teikuma punktu vai varbūt pat izsaukuma zīmi sastapšu jūnijā. Galvenais ir neiespringt, ar ko man gaužām neveicas un tiekties paveikt zilus un zaļus brīnumus.

Šis bija viens no daudzajiem komatiem. Tagad jāskrien iemācīties no galvas klaviergabalu, jāuztaisa prezentācija (jau jūtu dziļu riebumu pret powerpointu) un vēl kaudzēm visa kā.
Lai jums, mīlīši, trekni komati! (vai varbūt pat puntki?) Lai vairāk brīnišķīgā it visā.
for mood